Kas šobrīd notiek un kā no tā izkļūt?

Šajā stāstā būs ļoti svarīga informācija priekš katra, kurš vēlās ieraudzīt to, kas šobrīd notiek un kā no tā izkļūt.

Iespējams, ka tieši šis stāsts Tev iedos iekšējo mieru tavā dziļākajā būtībā un tu ieraudzīsi  pasaules un savu iekšējo procesu dziļāko būtību.

Lai šo stāstu nevarētu cenzēt, tad es apgalvoju, ka viss, par ko es turpmāk runāšu, notiek manā sapņu pasaulē. Savukārt Tu lasot sajūti, cik tas rezonē vai atbilst tavām sapņu pasaules sajūtām.

Gribēju iziet LIVE/dzīvajā, taču nejūtos tik labi un sapratu, ka nodot šo informāciju pilnīgāk būs caur tekstu starp rindām un burtiem.

Laivā iziešu, ja Tev būs jautājumi!

Šis viss var noderēt dzīves kvalitātes uzlabošanai, tāpēc izlasi līdz beigām, kaut stāsts nav no īsajiem.

Manā sapņu pasaulē es esmu dvēsele, kura uz zemi atnāca aptuveni pirms 2050 gadiem, lai sagatavotos tieši šim mirklim, tieši tam, kas tagad notiek, tieši tiem procesiem, kam visa planēta un saules sistēma šobrīd iet cauri. Šos 2000 gadus es ievācu informāciju, kuru tagad jāliek lietā. Es esmu dvēsele, kura specializējās uz transformējošiem pārmaiņu procesiem gan uz planētām, gan zvaigznēm. Es ievācu informāciju un tad to izmantoju, lai maksimāli harmonizētu transformācijas procesu, kas visbiežāk ir ļoti nestabils un graujošs, kas bieži rezultējās ar indivīdu bojā eju. Pieļauju, ka šādas dvēseles uz zemes ir daudz, bet par to man nav informācija. Man ir savs uzdevums, kurš man jāizpilda. Un iespējams, tieši pēdējā gada notikumi kosmiskā un planetārā līmenī ir tie, kas man palīdzējuši ieraudzīt šo uzdevumu. Tas mazs ievads, taču stāsts nav par mani. Šis izskaidro to, kāpēc man informācija pati pievelkās un apstiprina manas intuitīvās sajūtas.

Stāsta pirmā daļa.

Astrofiziķi.

Pēdējo 50 gadu laikā astorfiziķi savos radioteleskopos ir piefiksējuši mākslīgus signālus, kas nāk no tāla kosmosa. Sākumā tie parādijās ar vairāku gadu intervālu.

Katru reizi, kad signāls sasniedz zemi, zeme atbild ar kādu reakciju, kādos punktos tiek novērotas anomālijas. Šie punkti ir laboratorijas, seismiskas zonas vai citas vietas, kas aprīkotas ar mērinstrumentiem, bez kuriem šīs anomālijas nebūtu piefiksētas. Anomālijās ir tādas kā dimensiju robežu īslaicīgs sabrukums, laika apstāšanās, citu civilizāciju klātbūtne utt. Laikam ejot šie signāli kļūst spēcīgāki un biežāki. Tā, it kā zemei tuvotos šo signālu avots. Plus dažādo signālu algoritmi sāk sinhronizēties. Ja pirms gadiem desmit tie bija daži notikumi gadā, tad tagad tie ir vairāki notikumi nedēļā vai pat dienā. Šo impulsu ietekmi var redzēt saules aktivitātē, šo impulsu ietekmi var redzēt šūmaņa frekvencēs, kuras staigā augšā lejā un dara visādas, it kā pretdabiskas anomālas lietas.

Galvenais novērojums, ka šo impulsu rezultātā izmaiņas dažādās lokācijās uz impulsa laiku pārstāj darboties mums zināmie fizikas likumi. Fizikas likumi, kurus zinām atceļās un realitāte darbojās pēc pilnīgi citiem fizikas likumiem. Taču tas nav vienīgais. Zemes elektromagnētiskais lauks ir tie paši mūsu smadzeņu viļņi. Notiekot izmaiņām, izmainās arī mūsu smadzeņu darbība, līdz ar to arī šūnu darbība un viss cits. Mēs vairs neesam uz tās pašas planētas, kas bija pirms 20 gadiem un mums vairs nav tie paši ķermeņi, kas pirms 20 gadiem. Fizikas likumi, ātomu uzvedība, viss mainās un par to ir tūkstošiem liecību no daudz un dažādām laboratorijām. Pat hodronu kolaideris stāsta par anomālijām eksperimentos.

Šī visa informācija ir brīvi pieejama un ja kādam to gribās zināt, pieprasiet visumam un savai dzīvei. Es šeit ar linkiem un informācijas avotiem nedalīšos, jo nav vēlme neko pierādīt, bet gan atmodināt vai pastiprināt Tavas iekšējās sajūtas, Tavu intuīciju un apstiprināt to, ko tava sirdsbalss visticamāk Tev saka. Taču galvenais iemesls kāpēc nedalīšos ir tas, ka gandrīz visa informācija, kas tiek pasniegta, tiek pasniegta ar treknu darvas pilienu, vai ievirzi uz baiļu scenāriju, kur beigās it kā būs labi, bet viss būs galīgi slikti. Tas nav tas kā es to jūtu un tāpēc nevēlos translēt tālāk to, kā tas tiek pasniegts. Negribu nevienam uzspiest nekādu versiju, jo viss, galvenokārt, ir atkarīgs no mums katra atsevišķi. Mēs katrs esam sava procesa autors.

Zinātne ir zinātne un zinātnē svarīga ir matemātika un tas, ko manā sapņu pasaulē ir aprēķinājuši astrofiziķi, ka visi šie signāli saies vienā punktā un kļūs nepārtraukti, un tas ir laiks starp 18 mēnešiem un 3 gadiem. Tātad vēlākais pēc trim gadiem. Es to neapgalvoju, jo mana intuīcija par laiku neko nesaka. Taču sajūtas saka, ka ir pēdējais laiks par šo visu runāt. Tas, kas notiks tai brīdī, to nezina neviens, taču spriežot pēc tā, kas notiek, kad šie impulsi sasniedz zemi, ir tas, ka pazūd robežas starp dimensijām. Tiek noņemti ierobežojumi mūsu apziņai redzēt citas dimensijas. Plus atceļās visa mums zināmā fizika. Izmainās pilnīgi visa realitāte.

Tas, kas šobrīd notiekās, ir mūsu psihes sagatavošana tam mirklim. Jo tie, kas redz tikai tehnokrātisko pasauli un akceptē tikai to, ko var pagaršot, pasmaržot, aptaustīt, sadzirdēt, ieraudzīt un nomērīt, tiem psihe var neizturēt to brīdi, kad sajūti sevi, piemēram, 12 dimensijās vienlaicīgi. Vai kad ar tevi sarunājas skudrucilvēks, vai piemēram pēkšņi ir 360 grādu redze un Tu redzi visas auras, domas, emocijas un citu sajūtas, vai pēkšņi pazūd laiks un individualitātes sajūta. Pieļauju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc pasaulē notiek tik daudz absurdas un prātam neaptveramas lietas. Pirmkārt cilvēki, kuriem nav saikne ar realitāti un savu ķermeni, sāk uzkārties un palikt neadekvāti šo impulsu rezultātā, jo izreaģē zemapziņas informācija. Otrkārt, mūsu psihi pieradina pie tā, ka nekas vairs nav brīnums.

Tātad mēs virzāmies uz pilnīgi jaunu pasauli, par kuras eksistenci runā astrofiziķi, kodolfiziķi, ģeofiziķi un daudzi citi zinātnieki. Par to ir informēti arī tie, kas domā, ka šo procesu vada vai kontrolē šo pasauli. Bet mēs esam iegājuši jau pasaulē, kurā neviens neko nekontrolē. Mēs esam iegājuši pasaulē, kuru mēs radām caur savu individuālo pieredzi, kas glabājas mūsu zemapziņā. Mēs katrs piedzīvojam to, ko radām un radām tadu realitāti, kādu esam caur dzīves apstākļiem agrā bērnībā to sajutuši un par reālu pieņēmuši. Ja mūsu pasaulē kāds kaut ko kontrolē, tad tā ir mūsu pārlieciba, kas materializējās. Ko sēsi - to pļausi.

 

Stāsta otrā daļa.

Senās civilizācijas un mūsu senči!

Par šo runā Ēģiptes piramīdās esošie hieroglifi, par šo runā Maiju un Inku atstātais mantojumus. Par šo runā mūsu senču nodotais informatīvais mantojums, par šo runā ziemeļamerikas Indiāņi, dienvidamerikas Indiāņi, Peru, Bolīvijas un citu seno celtņu hieroglifi un vēstījumi. Par šo runā visas senās civilizācijas. Par šo runā arī bībele, patiesībā bībele ir tieši par šo laiku un Jēzus tad atnāca zemes programmatūrā aktivizēt šo apziņas paplašinājuma failu. Tas fails ir Jēzus apziņa, kura var atvērties katrā no mums. Jēzus caur sevi parādīja, kādam jābūt, lai izietu cauri šim laikam. Bībele ir par šo laiku, taču ar ļoti izkropļotu informāciju. Tur patiesība ir tikai starp rindiņām palikusi, no teksta nav izņemts tikai tas, ko vatikāns pats nav sapratis kā vēstījumu.

Katrai no šīm civilizācijām ir savi pareģojumi, visi viņi runā par vienu un to pašu - par pāreju uz jaunu pasauli.

Un visiem šiem neatkarīgajiem avotiem ir savi pareģojumi, kuri notiks pirms tā mirkļa, kad atvērsies durvis uz jauno pasauli un izmainīsies pilnīgi viss. Nekas, pilnigi nekas nebūs kā pasaulē, kas bija līdz 2000šajam gadam. To es jūtu un redzu, ka tas viss atmirst.

Un ko jūs domājiet, ir piepildījies pilnīgi viss, visi pareģojumi jau ir notikuši. Ir palicis tikai pēdējais pareģojums.

Kad viltus mesija vai glābējs parakstīs miera līgumu - tad viņš kļūs par antikristu un process sāksies uz pilnu jaudu.

To es tā saviem vārdiem.

Ko tas nozīmē, es nezinu. Taču pēc tam sākas atskaites process, un dienu skaits līdz brīdim kad iziesim caur adatas acij, ir skaitīts. Tai brīdī ir pilnībā jāpārslēdzās uz savu sirds balsi uz savu intuīciju, uz savu ķermeni. Jo tikai viņi zinās, ko darīt. Neviens cilvēks nevarēs pateikt neko priekšā, kā tikai to, ka jāklausās sevī. Tikai par maziem bērniem atbildīgi esam mēs. Tas ir arī par šo laiku un šī laika mācībām - neticēt nevienam, filtrēt visu caur savu sirdsbalsi. Nesekot nevienam, autoritātes pārstāj eksistēt, jo ceļš pie sevis, kas ir tas pats ceļs pie Dieva, ir vientuļš, katram tas ir individuāls un unikāls. Tāpēc neviens cits neko nevar pateikt priekšā.

Taču var iedot instrumentus, ar kuriem var harmonizēt šos procesus.

Astrofiziķi saka, ka pēc aprēķiniem, tie ir 18-36 mēneši, taču jebkas var izmainīt šo algoritmu, jo process visu laiku paātrinās un patiesībā šis kvantu lēciens var notikt jebkurā brīdī. Tas nozīmē to, ka visa saules sistēma, zeme kopā ar mums pāries pilnīgi citā fekvenču diapozonā, ar pilnīgi citām iespējām. Tiks noņemts tāds kā dimensiju kupols, kā dimensiju burbulis, kurš noturēja mūsu apziņu atsevišķu no visuma, turēja ierobežotā frekvenču diapozonā.

Kā vislabāk iet savu ceļu, zinām tikai mēs katrs pats. Tāpēc ir svarīgi mācēt sevi sadzirdēt un izveidot saikni ar savu dziļāko būtību. Mēs visu laiku esam bijuši slēgtā bērnudārza teritorijā kā mazi bērni, kuriem maza atbildība, taču viņus visu laiku pieskata, kontrolē un audzina. Tā ir teritorija, kura piemērota bērniem, bez bīstamiem priekšmetiem un apstākļiem. Šobrīd teritorijas vārtiņi ir vaļā un tie, kas ir gatavi, var iziet no teritorijas. Taču iziet var tikai uzņemoties 100% atbildību. Iespējas kļūst neierobežotas, kontrole izzūd pilnībā, taču līdz ar to 100% atbildība par katru soli, par katru domu, emociju un sajūtu.

 

Tu esi tas, ko tu radi!

Tu radi to - kas tu esi!

Informācija Tevī, Tavā zemapziņā ir tas, kas materializējās aiz vārtiņiem. Ja bērnu dārzā kontrole atstāja traumu un radīja pieņēmumu. Tad aiz bērnu dārza vārtiņiem arī būs kontrole, bet tikai tāpēc, ka Tava zemapziņa to rada, nevis tāpēc, ka viņa tur ir.

Mēs katrs šīs izmaiņas jūtam caur citu laika izjūtu vai izpratni, caur turbulenci, frustrāciju, jo šis process ir kā vētra okeānā. Viss šupojās un viss tiek šūpināts.

Ir sajūta, ka negribās pa vecam, ka nevar pa vecam, bet kā pa jaunam vēl nezinam. Ir daudz dažādu simptomu šim procesam. Iedomājieties, ka viss fiziskais ķermenis šo impulsu rezultātā pārstrukturizējās. Tas ir smags process ķermenim.

Tas ir globāls un pat saules sistēmas process, iespējams, pat visa Visuma process, kam ejam cauri. Tas ir process, kurš ved tur, kur esam gribējuši nonākt, tur kur ir viss tas, ko esam ģenerējuši kā indivīdi un kā cilvēce kopumā pēdējos pāris tūkstošus gadu. Taču šis process nav viegls. Jo procesa rezultātā ir jāapnullē zemes un cilvēces informatīvais lauks. Jāiztīra zemes, cilvēces un katra indvīda zemapziņa no visas tās informācijas, kas iet pretrunā ar jauno pasauli un turpina caur mums radīt veco pasauli. Tāpēc šo procesu nevarēs apiet vai izbēgt, vai nogaidīt. Vienīgais veids kā nepiedalīties ir nomirt. No tā nevar aizmukt, tam jāiet cauri, vienīgais ko varam darīt ir padarīt šo procesu vieglāku, harmoniskāku, maigāku, patīkamāku un apzinātāku.

Mūsu fiziskais ķermenis kopā ar apziņu un smalkajiem ķermeņiem ir jaudīgāka mašīna par visām mašīnām, kas uz zemes kopā vienotā tīklā.

Mūsu nervu sistēma darbojās krutāk kā kvantu datori un visi mākslīgie intelekti kopā. Mums tikai par to nav nekas mācīts un stāstīts. Taču arī šī informācija sāk parādīties informatīvajā telpā. Patiesībā jebkurš dators, jebkura ciparu mašīna ir taisīta pēc līdzības ar cilvēku. Izprotot datora uzbūvi un to, kā viņš apstrādā informāciju, var saprast kā darbojās mūsu nervu sistēma. Mūsu neirobioloģija, par to arī tieši pēdējos divos/ trijos gados ir ļooti daudz pētījumu, kas apstiprina visas manas sajūtas par to, kā tas darbojās. Par mūsu smadzenēm sarežģītāks ir tika pats kosmoss, smadzenes - tas ir tāds instruments, par kuru mākslīgais intelekts var tikai sapņot.

 

Viss tas, ko mēs redzam ar acīm un piedzīvojam caur savām sajūtām, par ko domājam, kādas emocijas izbaudām, ir informācija, kuru no datora saņemam caur ekrānu.

Tātad tas viss ir tas, ko mēs piedzīvojam šajā, katrs savā individuālajā realitātē. Jā, jā… mums katram ir pilnīgi individuāla realitātē, savs monitors, caur kuru redzam pasauli, vai savs 3d projektors, kurš rada to, ko piedzīvojam. Vai savs iluminators, caur kuru redzam šo pasauli.

Datora ekrāns informāciju ņem no cietā diska un operatīvās atmiņas, tur viss glabājas. Tātad uz ekrāna var parādīt tikai to, kas ir datorā, vai pieejams internetā.

Internets ir saikne ar garu un dvēseli, tā saucamais kanāls, caur kuru saņemam informāciju no kopējā apziņas lauka, radītāja vai virsapziņas.

Cietais disks iz zemapziņa, vai ķermeņa atmiņa, atmiņa - kurā saglabāta visa pieredze, visas programmas, un visa cita informācija, kas nepieciešama datora pilnvērtīgai funkcionēšanai.

Mūsu ķermenī informācija glabājās šūnās elektroimpulsu formā, kurš uztur mūsu šūnu ūdens struktūru konkrētā molekulu kristāliskajā režģī.

Mūsu datora programmas vai mūsos tās ir dziļākās būtības programmas, pārliecības, pieņēmumi, tā saucamie domāšanas un uzvedības paterni, tie veido mūsu nervu sistēmu. Nervu sistēma pilnībā atspoguļo to, kādos paternos un pārliecībās mēs dzīvojam. Kas nav objektīvā realitāte, tā ir katra indivīda subjektīvā realitāte, kuru rada un uztver viena un tā pati nervu sistēma. Mūsu šūnas un nervu sistēma darbojās kā uztvērēji un raidītāji. Mēs no ieņemšanas brīža uztveram informāciju no pasaules, izdarām pieņēmumus un šos pieņēmumus izstarojam pasaulē. Šī informācijas plūsma ir tā, kas veido un attīsta mūsu nervu sistēmu, kā arī piesātina mūsu šūnu atmiņu.

Mēs varam piedzīvot tikai to, ko izstarojam un 95% no tā, ko mēs izstarojam ir tas, ko mēs ar apziņu neapzināmies, taču zemapziņā šī informācija ir. Un visbiežāk tai priekšā ir aizslēgtas durvis, kurām priekšā karājās atslēga, kuru sauc par dzemdību traumu. Nevienam no mums piedzimšana nav bijusi viegla. Tas patiesībā ir pats traumatiskākais un sāpīgākais mirklis ne tikai mammai, bet, galvenokārt, mazulim. Un šis mirklis ir tas, kas, galvenokāt, veido galvenos paternus un pārliecības mūsu nervu sistēmā un ķermeņa atmiņā. Jo šajā procesā nekas nav kontrolējams un tas viss ir diezgan neizturams. Pirmās 1000 dienas no ieņemšanas brīža un iepriekšējo dzīvju pieredze, kas arī glabājas turpat, ir tās, kas izveido un uzbūvē mūsu nervu sistēmu un šūnu atmiņu. Tur rodās visas programmas un visa informācja, uz ko balstās mūsu nervu sistēma radot un uztverot šo pasauli.

Pilnīgi visa mijiedarbība ar pasauli notiek caur nervu sistēmu.

Un šī informācija, kas ir mūsos, ir tas, kas rada šī brīža realitāti. Tas, ko dara šie kosmiskie impusi un zemes elektromagnētiskais lauks, ir tas, ka viņi izgaismo un atdzīvina šo informāciju, kas atrodās mūsos, tur kur mēs to neredzam. Taču, lai mēs to ieraudzītu, šīs programmas tiek paspilgtinātas un pastiprinātas, lai mēs tās pamanītu. Piemēram, mēs pilnīgi visi savās dzemdībās jutāmies nedroši, nepasargāti un apdraudēti, tas ir tas, kā pasaules notkumi mums šobrīd liek justies, jo tas ir arī civilizācijas kopējais zemapziņas fails. Programma, kas rada realitātē apdraudējumu un nedrošību.

Mūsu realitāti veido daudzu paternu, pārliecību, pieņēmumu kopums, kurš aktivizē mūsos apspiestās un nepieņemtās emocijas, kuras aktivizējās, kad sajūtam kādu apdraudējumu. Vai tās apspiestas dusmas, stress, nemiers, ķermeņa sajūtas, nepateikti vārdi, neizpaustas izpausmes, jo nav bijis droši to izpaust. Tas viss glabājās mūsos, piepilda cieto disku un pārslogo procesorus. Tas viss turpina uzturēt šo absurdo un ačgāno, šo bīstamo un šķietami apdullināto pasauli.

Šie impulsi turpinas, kustinat šos mūsu procesus, jo ar vecām ierobežojošām pārliecībām zemapziņā, pāriet jaunā pasaulē nevarēs. Patiesībā pāreja uz jauno pasauli ir individuāls process un tas harmoniski var notikt tad, kad zemapziņā Nav programmas un paterni, kas saka, ka esmu upuris, vai ieslēdzās izdzīvošanas paterni. Tas viss apstiprina to, ka neesmu radītājs. Savukārt upuris nevar radīt pasauli, kurā nav apdraudējuma.

Mēs katrs esam upuris kādā no dzīves situācijām, pat visi žīdi, masoni un ilumināti ir upuri, jo tas, ko viņi bīda, ir balstīts uz bailēm par izdzīvošanu, visi cīņas mākslās sportisti ir upuri, visi kas cīnās ir upuri, visi kas jūt jebkādu apdraudējumu tajā brīdī, ir upuri.

Mūsu uzdevums ir apnullēt šo informāciju sevī un būt saiknē ar sevi. Patiesībā vienīgais, kas nepieciešams, ir saikne ar sevi, lai šo informāciju varētu apnullēt un apstrādāt, bet tieši šī informācija ir tā, kas mums padara nedrošu saikni pašiem ar savu ķermeni un savu dzīvi. Apstrādājot šo informāciju, atbrīvojās vieta, pastiprinās saikne ar savu būtību vai Dievu un mūsos ienāk izvēles brīvība. Tātad pazūd noteiktība, pazūd programma par to, kā būs. Tu beidzot katrā šeit un tagad mirklī vari izdarīt brīvu izvēli, jo tevī nav informācija, kura Tevi sargā. Mūsu nervu sistēmas uzdevums ir pasargāt no bīstamiem mirkļiem. Un programmas ir uzvedības paterni vai protokoli, kā rikoties konkrētā situācijā, lai izdzīvotu, bet interesantākais ir tas, ka tieši šī programma ir tā, kas rada realitāti, kurā rodās tāda veida apdraudējums. Tam visam ir neirobioloģisks izkaidrojums, bet šajā stāstā negribu izplūst atsevišķās tēmās, bet gan nodot tādu kā visaptverošu vēstījumu.

Taču neviens protokols, neviens paterns, kas balstīts uz bailēm vai izdzīvošanu, nekas, kas mūs sargā no pārmaiņām, neved mūs uz jauno pasauli. Jo nervu sistēmai jebkuras pārmaiņas rada bīstamību un trigerē izdzīvošanas paternus, ar upura apziņu pieņemtus pieņēmumus.

 

Stāsta trešā daļa!

Notiek globāli transformējoši procesi, kuri ietekmē katru no mums, taču arī katrs no mums ietekmē šos procesus. Jo mazāk mūsos neapzinātā, jo vairāk ietekmējam kopējo realitāti. Jo varāk mūsos neapzinātā, jo mazāk ietekmējam kopējo un vairāk jāfokusējās tieši uz sevi. Tikai brīvas un apzinātas izvēles rada kopējo realitāti. Tas, ko darām neapzināti, tikai apstiprina iepriekš pieņemto par patiesību. Taču apstrādājot savu zemapziņas informāciju, piemēram, izdzīvojot un apstrādājot pārliecību, ka šeit ir nedroši un viss ir bīstams, mēs spējam veicināt šīs informācijas apstrādi kopējā cilvēces laukā.

Kopējais cilvēces apziņas lauks ir kopējā sociālā nervu sistēma, kurā visi esam vienoti, kurā arī darbojās “101 pērtiķa princips”. Tātad pieredze, kuru iegūstam, kļūst pieejama visiem, atkārtojot šo pieredzi vairākas reizes, tā nostiprinās kopējā nervu sistēmā un visa cilvēce var šo informāciju izmantot. Tā mēs kā indivīdi veicinām  izmaiņas cilvēces kopējā laukā un mainām pasauli caur sevi. Apnullējot sevī kādu informāciju, tā neizpaužās manā dzīvē un tas sāk ietekmēt arī visu manu ģimeni un cilvēkus, kurus satieku, viņiem šī tēma arī sāk risināties.

Radīt realitāti var tikai tas, kurš ir apzināts. šeit un tagad mirklī, līdzsvarotā nervu sistēmā un ar brīvu vietu cietajā diskā, brīvu resursu procesoriem.

Ja runājam par valdībām un ierēdņiem, tad viņiem nav nevienas šīs kvalitātes. Tātad viņi realitāti nerada, viņi tikai neapzināti reaģē uz trigeriem, naudu, varu, visatļautību utt. Elite, globālisti un tie, kas domā, ka ir pasaules valdnieki, tie kuri domā, ka var valdīt pār citiem, kas tic, ka ir iespējams kādu kontrolēt, arī neko nerada, jo vēlme nokontrolēt procesu ir stresa reakcija, kura rodās izdzīvošanas paternā, kurš cilvēkā visu laiku apstiprina upura lomu. Un upuris nerada pasauli apzināti, upuris rada vai pārapstiprina tikai to, ka citi dara pāri, ka citiem ir vara pār viņu vai ietekme. Tikai tos, kas mūs trigerē, to mums gribās nokontrolēt. Trigers ir stresa reakcija, stresa reakcija nāk no zemapziņas un ar apziņu to nevar nokontrolēt.

Ja cilvēks vēlas kādu kontrolēt, tad šis uzvedības paterns taisnā ceļā ved pie bērnības traumas, kuras rezultātā radusies pārliecība, ka es nevaru dabūt to ko es gribu. Tātad esmu upuris un upura stresa izpausme ir kontrole, kas parāda to, ka cilvēks nav saiknē ar sevi, nav līdzsvarotā stāvoklī, ne tuvu šeit un tagad. Tātad arī viņi nevar radīt šo realitāti.

Ezotēriķi un gaismas bruņinieki cīnas ar tumsu un ir “fight”  modē, kas arī ir stresa reakcija un apliecina to, ka cilvēks nav saiknē ar sevi un līdzsvarā.

Un tā var teikt, ka pilnīgi visi ir kādā stresa reakcijā un dzīvo pilnīgā autopilotā. Arī tu par 95% dzīvo automātiski, tikai domā, ka esi apzināts. Bet patiesībā esi tik neapzināts, ka pat neredzi to, ka neesi apzināts lielākajā daļā savas izvēles, kuras izdari katru dienu. Tās 95% gadījumu ir pilnīgi automātiskas reakcijas. Tas nav mans izgudrojums, tā ir realitāte, kuru pierāda zinātne. 99% pasaules iedzīvotāju, vismaz 95% no savas dzīves dzīvo caur zemapziņu, automātiski, caur autonomo nervu sistēmu, kura reaģē uz kairinājumiem.

Sanāk ka cilvēce visu laiku izdzīvo savas zemapziņas programmas, ejot tām cauri pa apli.

Mums tas visiem ir apnicis un mēs gadiem ejot kā cilvēce esam uzģenerējuši šo iespēju visu izmainīt, apnullēt visu to - kas neatbilst vairs patiesībai un ieiet jaunā pasaulē.

Jaunā pasaulē nevarēs ieiet ar vecajām progrāmmām  vai arī tas būs ļoti smags psiholoģisks pārdzīvojums.

Patiesībā pats grūtākas būs sagremot to, kas notiek apkārt, jo būs daudzi, kas šo informāciju nevarēs sagremot un viņu procesori izdegs. Tas no malas izskatīsies traki. Un to jau var redzēt, demence, šizofrēnija, bipolāri traucējumi, alcheimers un citas nervu vai smadzeņu slimības. To var redzēt arī tajos cilvēkos, kuriem vispār nav nekāda saikne ar realitāti, tie ir vismaz 99% ierēdņu un sistēmā strādājošo. Sistēma ir mūsu zemapziņas paternu un pārliecību atspulgs, tā atspoguļo sabiedrības viedokli par sistēmu. Un cilvēki, kas par 100% izpauž šīs kvalitātes, kādas esam sistēmai iedevuši, tur arī strādā. Viņi simboliski simbolizē veco pasauli, titāniku. Dzīres turpinās, kaut pasaule jau sen ir izmainījusies.

 

Lai izietu cauri šim laikam harmoniski, mums jābūt saiknē ar savu dziļāko būtību, jāpieņem visu ,kas notiek katrā no mums kā atbildes reakcija uz to, kas notiek ārpus mums.

Un jābūt mierā, klātesamības stāvokli, jāļauj sev piedzīvot visas ķermeniskās sajūtas, visas domas, emocijas, un garīgas pieredzes. Jāapzinās, ka tas ir droši, jo tas, kas notiek, ir tas, ka apkārtējie notikumi mūs ved kontaktā ar zemapzinas informāciju, kuru apstrādāt var tikai to piedzīvojot. Nekas speciāli nav jādara. Vienkārsī tad, kad jūties slikti, pieņem un respektē to, ka jūties slikti un esi visā tajā, ko gribas un ko nevar izturēt. Ir jāļauj sev izdzīvot to sajūtu, no kuras gribās aizmukt, tās domas un emocijas, no kurām gribās mukt, jo tieši tas ir tas zemapziņas materIāls, kurš rada konkrēto situāciju, kura izsauc šīs sajūtas, emocijas un domas. Tā strādā mūsu nervu sistēma un zemapziņa. Jobkura informācija, kura atrodās mūsu zemapziņā, parādās mūsu realitātē, var teikt ka realitāte ir zemapziņas spogulis. Situācijas, kuras nav mums patīkamas, kurās esam iestrēguši, vai neesam izpratuši, mūsu nervu sistēma dzen pa apli tik ilgi, kamēr mēs ieraugām to kā mēs to radām un kā patiesībā manai dziļākajai būtībai gribās. Tātad viss, ar ko neesam apmierināti, atkārtojās tik ilgi, kamēr mēs to pamanām un izmainām.

Šo pasauli nekontrolē ne valdības, ne brālības, ne sektas, tā ir viņu ilūzija, kuru viņi ir uzvilkuši visiem pār acīm, jo mūsu zemapziņa to pieprasa. Pieprasa, lai mēs izdzīvotu nepatiesību līdz vēmienam un sajustu to, kā tad patiesībā gribās. Mūsu nervu sistēma vienmēr ved uz risinājumu, mums tikai nav neviens, kas izstāsta kā tas viss darbojās. Patiesībā deputātu lēmumiem nav nekādas nozīmes, ne valstīm, ne arī kādām citām sistēmām, tas viss vairs nedarbojās. Mēs par 100% radām šo realitāti, katrs individuāli savu un to, kas pārklājās, tas rada kopējo. Vai arī var skatīties tā, ka līdzīgās realitātes izpausmes pievelkās, mēs satiekam tos, ar kuriem mums ir zemapziņas atbilstība un realitātē var vilkt paralēles.

Tam, kas notiek apkārt, pa lielam šobrīd nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam - kā mēs katrs to visu uztveram, kā uztveram katru notikumu atseviški, jo katrs notikums mūsos izceļ tās pārliecības, kuras mūsos jau ir. Došu piemēru: visi, kurus skar vinjetes, šobrīd ir uztrigerēti un vairums reaģē automātiski, tā kā reaģētu pie līdzīga apdraudējuma. Bet jāvēro ir sevi, ko es saku un domāju, kad uzzinu, ka valdības lēmums mani skar, kas nāk ārā. Pieraksti visu, ko domā, ko gribās pateikt, izdarīt, kā jūties un kad pārlasīsi, tu ieraudzīsi savu pārliecību un paternus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču problēma ir viena… tam, kam cietajā diskā nav vietas, tas šo nekad patstāvīgi neieraudzīs. Lai apzināti ieraudzītu procesu, cēloņu un seku likumsakarības, ir jābūt resursam, brīvai vietai cietajā diskā un jābūt pietiekami lielai drošībai, ko var nodrošināt tikai tas cilvēks, kam ir šīs kvalitātes.

 

Stāsta ceturtā daļa!

Mūsu ceļš katram no mums, ir atgriezties pie Dieva.

Ko nozīmē atgriezties pie Dieva ?

To var pateikt arī savādāk, atgriezties pie sevis, atcerēties kas tu esi, apnullēt to - kas tu neesi.

Ūdens ienākot šajā pasaulē caur avotu, nonākot virszemē, tas sāk uzņemt un iekopēt sevī visu informāciju.

Tāpat mēs iekopējam sevī visu no ieņemšanas brīža, visu to - ko tēvs un māte domāja darīja, runāja, kā izturējas viens pret otru utt. ,dzemdības, bērnība, skola un visa pieredze ārpus mājas ir iekopēta, apstrādāta un no tās ir izdarīti secinājumi, kāda ir šī pasaule. Tam, kuram mamma skatījās raidījumu degpunktā un kriminālo maskavu, tam pārliecības vairāk balstās uz šādas informācijas. Paternus un pārliecības mēs mantojam no vecāku un vecvecāku, no skolotāju un draugu nervu sistēmām, no brāļiem un māsām, un izveidojam paši vērojot vidi un cenšoties sevi pasargāt no bīstamiem mirkļiem. Mēs tāpat, lai iekļautos sabiedrībā un mūs pieņemtu, ieklausāmies autoritātēs, kas ar saviem apgalvojumiem rada mums pārliecības par mums. Mūsos ir ļoti daudz pārliecības par to, kādi esam, ko par mums domā citi, kādas ir attiecības ģimenē utt. Tā visa ir informācija, kura bija patiesība priekš mums tad bernībā, kura varbūt nekad nav bijusi patiesība. Tas viss ir jāatbrīvo no zemapziņas tā, ka tajā paliek tikai tā informācija, kas esam dziļākajā būtībā. Tikai tā informācija, kas par ozolu ir ozola zīlē, par ciedru priedi ciedra riekstā.

Tātad mūsos pēc pārejas var palikt tikai tas, kas savā būtība esam, tikai autentiskais Es varēs ieiet jaunā pasaulē.

Vai tu zini - kas tu esi? Vai zini, kas ir tas, ko domā, ka esi, bet patiesībā neesi?

Ūdens ir ūdens , ūdens nav tā informācija, kuru viņš sevī nes, taču ūdens informāciju pārvērš matērijā. Ūdens šajā realitātē ir tas, kas informācijai iedod formu. Tāpat mēs uzņemam informāciju un radām realitāti. Lai radītu jaunu realitāti ir jāapnullē vecā informācija, kura rada veco realitāti.

Stāsta piektā daļa!

Mans dzīves uzdevums ir radīt instrumentus, kuri harmonzē šos pārejas procesus, kas palīdz notikt harmoniskākai transformācijai no vienas realitātes un ķermeņa uz pilnīgi citu. Mēs daļēji jau esam izmainījušies, mums ir izmainījusies asins konsistence, smadzeņu darbība un daudz kas cits vairs nedarbojas kā agrāk.

Visi šie procesi, kas notiek ar zemi, tās ir saules vētras, dažādi planetāri procesi, dažādi elektromagnētiski impusli no visuma, un galaktikas centra, izmaiņas Šūmaņa vibrācijās, zemestrīces, plūdi, vulkāni, saules radiācija, zemes tektoniskie lūzumi - tas viss rada milzīgu slodzi mūsu fiziskajam ķermenim un psihei. Zeme staujji mainās, veidojās jauni kontinenti un dalās vecie, plaisas jau ir desmitiem metru platas, magma spiežas zemes garozā, notiek pat tūkstošiem zemestrīču diennnaktī. Tā ir milzīga transformācija, kurai cilvēkam pirmo reizi kosmosa vēsturē būs iespēja iziet cauri nepametot fizisko ķermeni, Līdz šim tas noticis tikai pametot iepriekšējo ķermeni un piedzimstot jaunā. Tātad caur nāvi. Taču šoreiz tie, kas spēs harmoniski visam šim procesam iziet cauri, paliks dzīvi un piedzīvos pāreju nepametot ķermeni.

Lai labāk izprastu šo procesu un cik tas ir smags gan zemei, gan mums, mēs to varam salīdzināt ar dzemdībām, impulsus ar kontrakcijām un izmaiņas ar hormonu vētrām, aklimatizāciju jaunajā realitātē, pirmie elpas vilcieni utt. Zemei kontrakcijas ir zemestrīces, plūdi - tie ir ūdeņi kas noiet. Procesi ir līdzīgi un dzemdības ir pilnīgi nekontrolējams process, ja vien tas nav ķeizars, bet arī tad priekš bērna un mammas tas tāpat paliek nekontrolējams. Visharmoniskākais tas ir tad, kad mamma dzird savu ķermeni un dzird mazuli, ir procsā un paļaujās uz to. Mums tā sajūta var būt tāda, it kā mēs paši sevi dzemdējam un paši sev dzimstam. Mums burtiski jāizlien no savas vecās ādās, no savas vecās formas, lai spētu piedzimt, lai spētu izlīst caur adatas aci. Patiesībā mūsu uzdevums ir nomirt un piedzimt nepametot ķermeni. Tieši tik viegls būs arī šis process, kuram jāiziet cauri un tas viss jau notiek.

Tāpēc tam, ko lemj globālist, ko lemj valdības un visi pārējie, ir tieši tik liela ietekme cik kaķa pirdienam cūku fermā.

Lai šos procesus harmonizētu, mums jāsamazina kaitīgās vides aspekti, labāk pārcelties pie dabas, neizmantot tehnoloģijas, būt dabā, līdzsvarot savu nervu sistēmu, dzert īstu dzīvu un tīru ūdeni. Svarīgi, lai ūdens arī nesatur anomālu, destruktīvu, patogēnu vai kaitīgu informāciju. Ūdenī ir jāapnulē informācija, lai tas būtu veselīgs mums. Mūsu ķermenis to dara pats, bet tā ir milzīga slodze, jo arī ķermeņa ūdens ir jāatbrīvo no visas liekās informācijas. Kas šajā laikmetā ir pārpildījusi visu, pat mūsu šūnas.

Protams, jāēd īsta dzīva pārtika, vēlams dzīvnieku izcelsmes produkti kā būvmateriāls ķermenim un dārzeņi vai augļi, kas ķermeni skalo un tīra. Par graudaugiem jau paši zināt, ka tā ir laba pārtika sēnēm un baktērijām, bet ne dzīvniekiem un cilvēkiem. Taču pats svarīgākais ir pa īstam sajust savu ķermeni un ko tas patiesībā vēlās bez ierobežojumiem. Protams, visticamāk tas nebūs tīrs rafinēts cukurs vai milti, kuriem nav nekāda uztura vētība, toties pilni ar raundapu, vai motoreļļas (sēklu un augu eļļas) ar augstu pesticīdu daudzumu tajās. Esiet pēc iespējas dabiskākā vidē, esiet godīgi pret sevi un apkārtējiem.

Ja esat noguruši dienas vidū, ejiet gulēt, klausieties savā ķermenī un tas vedīs cauri šim laikam.

Katram ceļš ir unkāls, taču visiem tas kaut kur ir līdzīgs.

 

Stāsta sestā daļa.

Es un daudzi citi cilvēki pēdējos gados ļoti intensīvi iet šo informācijas apnullēšanas ceļu sevī.

Katrs apstrādātais informācijas gigabaits izmaina realitāti, par bišķiņu, bet izmaina. Atbrīvojot sevi no liekās, nevajadzīgās un nepatiesās informācijas, mūsos atbrīvojās vieta, resurss, šo resursu jūt citi un tas citiem palīdz apstrādāt informāciju un tā notiek ķēdes reakcija. Taču pa lielam, Šobrīd visi cilvēki pasaulē izskatās kā indiešu autobusi, kuriem vēl uz jumta ir uzbāzta krava un pasažieri. Tā gandrīz katram cilvēkam zemapziņa un informatīvais lauks ir tā pārbāzts, it kā telefonā ar 250 gb atmiņu ir iebāzts viens terabaits un tad tas procesors vienkārši uzkarās un visi procesi apstājās. Ir jāatrod veids, kā no visas tās bagāžas atbrīvoties, kā atbrīvot cieto disku tā. lai procesors spēj atbrīvot un apastrādāt informāciju. Un te palīdz tas, ka mums blakus nostājās kāds, kuram cietajā diskā ir brīva atmiņa kāds terabaits vai divi.

Mēs katrs varam atbrīvot vietu zemapziņā, savā šūnu atmiņā, tas konkrēti izmainīs dzīvi tam, kurš to dara, kurš ar to dzīvo. Jo ir tādi cilvēki, kuri patiesi grib dzīvot, rīkoties un izpausties savādāk, brīvi bez ierobežojumiem un tiem dzīve ļoti konkrēti mainās, jo viņi ir tajā iekšā līdz pat matu galiem. Taču mainās arī viņu ģimenes loceļu zamapziņas informācija, jo dzimtā paraādās brīva vieta, brīvs resurss, kas dod iespēju apstrādāt uzkrāto un apspiesto informāciju. Plus katram cilvēkam, kuru satiek cilvēki ar brīvu vietu cietajā diskā, notiek izmaiņas un uzlabojumi.

Un sanāk, ka Tu maini savu dzīvi, tas ietekmē visu dzimtu un draugus, tas atkal iet tālāk un ietekmē citus. Un tā sanāk ka viens cilvēks var izmainīt visu pasauli, tikai izmainot sevī paternus, kuri apstiprina citu pārliecības. Jo vairāk brīvas vietas kopējā cilvēces nervu sistēmā, jo straujāk, vieglāk un harmoniskāk var mainīties visa pasaule. Un tas jau notiek ļoti intensīvi. Vismaz manā dzīvē notikumi notiek pa stundām, zemapziņas faili nāk apzinātībā un es aizvien labāk saprotu sevi, pieņemu sevi, saprotu savas apzinātās un neapzinātas izvēles.

Man ir dažas prakses, kuras praktizēju, plus instrumenti, kurus izmantoju šo procesu stabilizēšanai, harmonizēšanai, veicināšanai un atvieglošanai.

Ir instrumenti, kuri pastiprina dziļāko būtību un saikni ar pirmavotu, Augstāko es un planētas dvēseli. Ir instrumenti, kas samazina vides kaitīgo ietekmi, samazina visa veida informatīvo piesārņojumu telpā un cilvēka ķermenī. Ir produkti, kas apnullē informāciju ūdenī un atver ūdens potenciālu, kurš nepieciešams visiem ķermeņa procesiem. Es stradāju pie organiskas dabīgas un veselīgas pārtikas audzēšanas, pie dabīgiem, bet ļoti efektīviem augsnes modulātoriem, lai viss augtu supervesels un dzīvs, pie veselības uzlabošanas un ilgmūžības. Var teikt, ka viss, ko es daru pēdējos 20 gadus, ir tas, ka radu un apkopoju tehnoloģijas, instrumentus - kas var palīdzēt šajā trakajā laikā. Šie instrumenti dabojās kā kompass, kā navigācija, kas darbojās kā enerģijas un spēka avots, kas darbojās kā informācijas filtrs un attīrītājs, kas darbojās kā ķermeņa funkciju aktivizētājs un ilgmūžības veicinātājs. Ir instrumenti un prakses, ar kuru palīdzību var apzināti radīt to, ko gribās un caur to pie viena apnullēt to, kas zemapziņā glabājās. Ir viss, kas nepieciešams, lai atgrieztos pie sevis un sāktu izpausties, kā pilnīgi apzināts radītājs cilvēka formā. Par to visu stāstīšu jau nākamajā daļā.

 

Stāsta septītā daļa.

Šī raksta galvenais vēstījums ir tas, ka ejam cauri pārmaiņu laikiem, kurus nav iespējams izmukt vai apiet. Ir divi varianti - atgrezties pie sevis vai nomirt un turpināt dzīvi uz citas planētas, kur var turpināt dzīvot neapzināti. Process ir pašā intensīvākajā posmā un paliek aizvien intensīvāks.

Svarīgs vēstijums bija arī tas, ka viss apkārt notiekošais ir tam, lai mēs pamanītu to, cik automātiski un vienādi reaģējam uz līdzīgām situācijām, vai kā reaģējam uz dažādām situācijām. Un cik bieži spējam izdarīt brīvu apzinātu izvēli.

Viss notiekošais ceļ mums ārā to, ko ir jāizprot, jāpieņem, jāizdzīvo un jāatlaiž.

Svarīgs vestījums bija arī tas, ka visi vairāk vai mazāk zina, kas notiek, bet neviens no varas pārstāvjiem nezina, ko darīt. Daudzi cilvēki ir tik apjukuši, ka nesaprot, kas vispār notiek un tikai retais redz, kas patiesībā notiek, ka tas, kas notiek uz zemes, ir zemes process, bet to nekūrē ne ilumināti, ne masoni, ne reptīļi, ne žīdi.Visi šie personāži ir tādi paši spēles kauliņi kā mūsu avatari. Procesi tiek kūrēti caur sauli, caur galaktikas centru un visuma centru. Tie ir spēcīgi impulsi, spēcīgi radioviļņi, kuru ietekmē uz zemes notiek fiziskas, pamanāmas un pierādāmas izmaiņas.

Te nav stāsts ne par Krieviem, Eiropu vai amerikāņiem. Mainās nevis sistēma, bet planēta un cilvēce kopumā, un neviens šo procesu nevar ne ietekmēt, ne izmainīt, ne kontrolēt. Mēs varam tikai pretoties vai plūst pa straumi un pieairēt. Taču viss tas, ko redzam pasaulē un ekrānos, tā ir zemapziņas informācija, kura izpaužas caur katru indivīdu. Un šī informācija trigerē mūsos mūsu zemapziņas informāciju, tam visam ir jāizceļās un jāienāk apziņā, lai to varētu apstrādāt un atbrīvot to elektrisko lādiņu no šūnu atmiņas, kurš mums rada šo veco realitāti un liek reaģēt pa vecam. Taču to var izdarīt tikai esot šeit un tagad, ar līdzsvarotu nervu sitēmu un esot drošībā, tur kur nervu sistēma jūtās droši.

Te vēl gribās piebilst, ka šādos globālos procesos viss notiek cilvēces, nevis indivīda vārdā. Te katrs pats savas laimes kalējs. Kāda informācija būs dominējošā katram mums informatīvajā laukā, tas būs tas, ko piedzīvosim.  Te visgrūtāk būs ierēdņiem un tiem, kas barojās no valsts kases, patiesībā politiķi ir visatpalikušākie visā šajā procesā un visticamāk, ka viņi pārdegs. To jau mēs redzam! Tāpēc ļausim katram dzīvot savu dzīvi un iesim savu ceļu, rūpēsimies par sevi, savu labklājību, uzņemsimies atbildību pār savu dzīvi un sāksim vai turpināsim rīkoties saskaņā ar sevi.

Šajos jautājumos, kas saistīti ar sevis atrašanu, man ir diezgan liela pieredze un manai sieviņai Aigai tā nav mazāka, tāpēc abi kopā esam gatavi atbalstīt un konsultēt citas ģimenes ar bērniem, citus cilvēkus, kuri virzās tai pat virzienā. Mēs noteikti atradīsim iespējas kā procesus efektivizēt un uzlabot, un harmonizēt. Padalīsiemies ar savu pieredzi un to, kas darbojās ļoti efektīvi. Mēs abi droši varam teikt, ka esam atraduši risinājumus visām dzīves problēmām un situācijām, bet, protams, ka arī mums ir ar ko strādāt sevī, ir ko izstrādāt, taču mums ir miers, jo ir visi nepieciešamie instrumenti, lai atrisinātu jebkuru problēmu un apnullētu jebkuru nevēlamu informāciju. Un tas dod lielu stabilitāti, kad zini un esi pieredzējis to, ka jebko var izmainīt.

Katrā ziņā mēs paši pēdējos gadus ļoti intensīvi ejam pie sevis un turpināsim to darīt, turpināsim par to runāt, turpināsim iedvesmot un atbalstīt arī citus, daloties pieredzē, sajūtās un ar efektīviem strādājošiem instrumentiem.

Tādi procesi notiek manā sapņu pasaulē, kuru atspulgu es redzu arī kopējā realitātē. Padalies ar šo ziņu, Jo pilnīgi iespējams, esat katrs pamanījuši pārmaiņas savās sapņu pasaulēs. Tas skars visus un labāk ir zināt, kas notiek, nekā dzīvot ilūzijā, ka mēs saskaramies ar ikdieniškām problēmām.

Tas nav joks, mainās fizikas likumi, mainās realitāte, planēta, cilvēks, daba, nekas nav kā agrāk. Un drīz izzudīs visi mums zināmie fizikas likumi un tas nepaliks nepamanāms. Ja nevarat to visu uzreiz pieņemt, tad esat tajā, ka nespējat pieņemt, bet atļaujat sev sākt redzēt to, kas mainās un kam jāmainās.

 

Stāsta turpinājumā, ko varēsi atrast jau nākamajos ierakstos šajā lapā, pastāstīšu par to, kādi instrumenti ved uz priekšu mani, manu ģimeni un mūsu draugus, kāpēc šie instrumenti dod reālu efektu atšķirībā no variuma, kas pieejams šobrīd pasaulē.